Laikraksts Diena: Modeļa maiņa jāsāk katram savā virtuvē

Samazinot atkritumu saimniecības izmaksas un nodrošinot resursu atkārtotu pārstrādi, ilgtermiņā iegūsim dubultā, nepārmaksājot un iegūstot tīru vidi.

«NEVIENA atkritumu savākšanas sistēma nav efektīva, ja iedzīvotāji nemaina savus paradumus,» uzskata Ādažu novada domes priekšsēdētājs Māris Sprindžuks. Novada sadarbības partneris atkritumu apsaimniekošanā SIA Eco Baltia vide nupat septembrī parakstījis līgumu ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru par projekta Atkritumu dalītās savākšanas punktu izveide un pilnveide Ādažu novadā īstenošanu. Tā ietvaros Ādažu novadā tiks pilnveidoti 36 publiskie atkritumu šķirošanas punkti un izveidots viens jauns. Pilotprojektā iecerēts izvietot arī publiski pieejamus konteinerus bioloģisko atkritumu nošķirošanai. «Ādažu novada iedzīvotājiem šobrīd vienīgajiem Latvijā būs bioloģisko atkritumu konteineri publiski pieejamajos šķiroto atkritumu punktos,» norāda uzņēmuma Eco Baltia vide Klientu apkalpošanas nodaļas vadītāja Ilze Retiga.

Audzinošs instruments
Pirmie dalīto atkritumu vākšanas punkti Ādažu novadā tika izvietoti 2014. gadā, novada pašvaldībai noslēdzot līgumu ar Eco Baltia vide. Iepirkumā tika paredzēts izveidot arī speciālu šķiroto atkritumu laukumu Ādažu centrā, taču publiskajā apspriešanā iedzīvotāji pauduši kategorisku pretestību pret tā atrašanās vietu. «Centrā izveidots laukums iedzīvotājiem būtu bijis ērtāks, bet cilvēkiem tas asociējās tieši – ar atkritumiem un smaku, lai gan šādi laukumi ir labi sakārtoti. Tāpēc pērn tas tika izveidots Kadagā,» stāsta I. Retiga. Pašlaik dalīto atkritumu šķirošanas punktu Ādažu novadā ir vairāk, nekā bijis paredzēts iepirkumā -sākotnēji tie bija 15 punkti stiklam, papīram un plastmasas iepakojumam. «Salīdzinot ar citām, piemēram, Mārupes vai Babītes pašvaldībām, Ādažu novadam ir priekšrocība – tam ir diezgan daudz savas zemes, kur ir iespēja izveidot šādus punktus,» atzīst Eco Baltia vide pārstāve.

Raksturojot situāciju ar atkritumu nodošanu pirms gadiem četriem pieciem, novada domes priekšsēdētājs Māris Sprindžuks neslēpj – dažiem iedzīvotājiem bijis nelāgs paradums tos izgāzt mežā. «Daļa iedzīvotāju neslēdza līgumu ar tā laika atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumu. Lielgabarīta atkritumi viņiem bija, taču netika nodoti, un ik pa laikam mežā varēja uziet vecus dīvānus, riepas, krēslus. Sestdienas talkās blakus sadzīves atkritumu maisiem krājās viss, ko tajos nav iespējams salikt. Varēja veidot jebkādus noteikumus, bet nelegāli izmestu lielgabarīta atkritumu apjoms saglabājās,» stāsta M. Sprindžuks un turpina: «Novadā ienākot jaunajam atkritumu apsaimniekotājam un testa režīmā atverot pirmos konteinerus, varējām novērot, ka dažviet tos piepilda nesamērīgi ātri. Bija skaidrs, ka tajos atkritumus izmet ne tikai no dažām tuvākajām mājām un ir liels procents nenoslēgtu līgumu – 20% iedzīvotāju ir būtiski daudz.»

Tikai tad, kad mājsaimniecībā ir noslēgts līgums ar atkritumu apsaimniekotāju, tai ir pieejams savs konteiners, par kuru jāmaksā, cilvēks sāk domāt par atkritumu šķirošanu un pret šo procesu izturas atbildīgāk, uzskata Ādažu novada domē. «Līgums darbojas kā audzinošais instruments. Mums ir bijis daudz dažādu cīņu par to, cik reižu mēnesī atkritumu konteineri jāizved, kāpēc jāpiemaksā par rezerves apjomu. Tas bija audzinoši un grūti, jo iedzīvotājiem tā ir paradumu laušana, no mūsu puses – kārtības iedibināšana, savukārt uzņēmums nāca ar savu prasību rāmi, kurš nebija viegls,» atzīst M. Sprindžuks.

Diskutablu jautājumu bijis daudz, piebilst I. Retiga. Uzņēmumam plānojot darbību, bija nepieciešams izplānot atkritumu savākšanas maršrutus. No iedzīvotājiem sūdzību pašvaldībai bijis daudz – kāpēc pēc atkritumiem brauc pārāk reti vai pārāk bieži? Kāpēc konteiners jāizstumj ārpus privātmājas teritorijas aiz žoga? Kāpēc tam jābūt noslēdzamam ar vāku, un kāpēc par tā neesamību piemēro papildu samaksu? Nācies risināt juridiskus jautājumus, kas skāruši tās mājsaimniecības, kuras bija noslēgušas līgumus ar iepriekšējiem apsaimniekotājiem. Laiku prasījis arī pieradināt iedzīvotājus pie izpratnes par to, ka konteineru nedrīkst pārkraut un papildu apjoms jānovieto pie konteinera speciālā maisā. «Jebkura jaunas sistēmas veidošana rada pretestību. Tas ir jebkurā pašvaldībā, kurā mainās atkritumu apsaimniekotājs. Šī pārmaiņa objektīvi nevar būt gluda un prasa vairākus mēnešus, kamēr sistēma tiek ieeļļota un ar katru mājsaimniecību visi jautājumi sakārtoti,» novērojis M. Sprindžuks.

Pielāgojas radītai iespējai
Ādažu novada dome saistošajos noteikumos noteikusi regulējumu – jaunbūvi var nodot ekspluatācijā tad, ja tās īpašnieks ir noslēdzis līgumu ar atkritumu apsaimniekotāju. «Regulāri ar pašvaldību saskaņojam informāciju par to, ar kuriem klientiem kuros objektos ir vai nav noslēgti līgumi. Ja līguma nav, pašvaldības policija vispirms izsaka brīdinājumu. Ir bijuši noteikti arī administratīvie sodi,» stāsta I. Retiga. Kā atzīst Ādažu novada domes Saimniecības un infrastruktūras daļas vadītājs Artis Brūvers, piemēram, Alderos nācies «īpaši vaktēt», kuri no iedzīvotājiem šos sadzīves atkritumu konteinerus piepilda nesamērīgā tempā. Sākotnēji par šiem konteineriem maksājusi pašvaldība. Kad apsaimniekotājs konkrētā vietā Alderos blakus sadzīves atkritumu konteineriem izvietojis konteinerus arī dalīti vāktajiem, ar sašķirotiem atkritumiem tie nepildījās. Nav bijis skaidrs, vai atkritumi tiek atvesti no Mārsiliem Garkalnē, no jaunā ciemata Žagatām, kurā būvējas, vai tos izmet alderieši, kuri negrib slēgt līgumus. «Tad, kad cilvēki saprot, ka tiek pieskatīti, viņi maina uzvedību un sāk legalizēties. Līdzīgi ir arī ar konteineru iežogošanu vai slēgšanu, jo katra mājsaimniecība vai daudzdzīvokļu māja vēlas nodrošināties, lai citi uz viņu konteineru nevestu savus atkritumus. Tā ir tāda raksturīga situācija – tiklīdz kaut kas paliek nepieskatīts, tas veicina tā saucamo bezbiļetnieka domāšanu, bet, sabiedrībai sākot spēlēt pēc noteikumiem, šādi bezbiļetnieki tiek izstumti. Tas bija pozitīvais moments, kad cilvēki pieņēma iespēju un lauza paradumus. Radot iespēju, iedzīvotāji tai pielāgojas,» norāda M. Sprindžuks. A. Brūvers piebilst – papildus informācijai tagad tiek veikta arī videofiksācija par gadījumiem, kad sadzīves atkritumu konteinerā vai pie tā tiek atstāti papildu sadzīves atkritumi.

SIA Eco Baltia vide ir daļa no Latvijā lielākās vides apsaimniekošanas uzņēmumu grupas Eco Baltia. Uzņēmums sniedz pakalpojumus pārstrādi, ilgtermiņā iegūsim dubultā, nepārmaksājot un iegūstot tīru vidi teritorijā no Kolkas līdz Ādažiem, kuru apdzīvo vairāk nekā miljons iedzīvotāju un nodrošina pilnu vides apsaimniekošanas pakalpojumu klāstu – sadzīves un šķiroto atkritumu izvešanu, būvgružu un lielgabarīta atkritumu apsaimniekošanu, ceļu un teritoriju uzkopšanu, apzaļumošanu, asenizāciju. Taujāta, vai Ādažu novada iedzīvotāju paradumi attiecībā uz atbildīgu atkritumu šķirošanu ir mainījušies, I. Retiga stāsta – sākotnēji sadzīves atkritumu bijis vairāk nekā iepakojuma: «Lai stiklam paredzētos konteinerus nevarētu piepildīt ar sadzīves atkritumiem maisiņos, izvēlējāmies izmantot zvanveida konteinerus. 2014. gadā tika savākts ne vairāk kā divas tonnas vieglā iepakojuma mēnesī un tikpat stikla, bet 2015. gadā savācām aptuveni 80 tonnu vieglā iepakojuma, tikpat stikla. Savukārt pērn – jau 100 tonnu stikla un vieglā iepakojuma.» Šoruden uzsāktā projekta mērķis ir izveidot jaunus un papildināt esošos atkritumu dalītās savākšanas punktus novadā, lai vidēji gadā savāktu 368 tonnas dalīti vāktu sadzīves atkritumu.

Modeļa sākums virtuvē
Kad Ādažos dedzīgi ticis apspriests jautājums par šķiroto atkritumu laukuma izveidi, iedzīvotāju psiholoģiskā pretestība bijusi tik liela, ka pašvaldība padevusies, lai arī trīs kilometrus tālāk speciālā laukuma izveide Kadagā sadārdzinājusi izmaksas. Turklāt jāņem vērā fakts, ka Ādažu centrā ir aptuveni seši tūkstoši iedzīvotāju, Kadagā – divi tūkstoši. «Tagad iedzīvotāji žēlojas par to, ka laukums atrodas tālu un tur atkritumus var nogādāt tikai ar savu transportu,» stāsta I. Retiga un turpina: «No Pierīgas pašvaldībām Ādažos tas ir vienīgais šāds pašvaldības izveidots laukums. No apsaimniekotāja un pašvaldības puses nākam pretī ar to, ka katrs iedzīvotājs 100 kilogramus lielgabarīta atkritumu var nodot bez maksas.»

Novadā vairākkārt skolās, bibliotēkā sadarbībā ar Latvijas Zaļo punktu tikušas rīkotas akcijas ar interaktīvām prezentācijām par atkritumu šķirošanu. «Vairums iedzīvotāju jauno kārtību ir pieņēmuši, un, manuprāt, novadā jau dzīvojam kvalitatīvi labāk nekā, piemēram, 2013. gadā. Tas ir ieguvums. Ja šo pienākumu, ērtības un neērtības izdala uz visiem, kopumā ieguvumi ir visiem,» uzskata Ādažu novada domes priekšsēdētājs.

Te kā visnotaļ pozitīvs piemērs jāpiemin ādažnieku iemīļotais pastaigu celiņš gar Vējupi vairāku kilometru garumā, ko pašvaldība aprīkojusi ar regulāri izvietotiem speciāliem konteineriem un maisiņiem suņu ekskrementu savākšanai. Maisiņi te ir, un, kā atzīst ādažnieki, šīs ērtības viņi izmanto, par ko sociālajos tīklos zināmā mērā pat tiek citos novados dzīvojošo suņu saimnieku apskausti. Tomēr makšķernieku, atpūtnieku radītie atkritumi gar dambi, Gaujmalā, tāpat arī ceļmalās, grāvjmalās, mazdārziņos gadu gadiem pamesto un uzkrāto sadzīves atkritumu slānis, ko rekultivējot vairs pat nav iespējams attīrīt, joprojām nav pilnībā zudusi aktualitāte.

«Ja vide ir sakopta, to tik brutāli nemēslo, cilvēki kautrējas. Tāpēc ik gadu cenšamies par kādiem 500 metriem paplašināt civilizētas, koptas dabas teritorijas. Savukārt attiecībā uz piejūras mežiem, manuprāt, nepieciešams veidot labiekārtotas pastaigu takas un teritorijas pie skaistiem objektiem iznomāt pakalpojumu sniedzējiem, kur var koncentrēt atkritumu savākšanas punktus. Lēnām mainās arī cilvēku domāšana. Jāņem vērā, ka apglabāto atkritumu izmaksas nākotnē pieaugs vairākkārt, tas noteikti konvertēsies pakalpojumu sniedzēja izmaksās. Pašlaik maksa par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu ir pieci seši eiro, bet tā būtiski pieaugs, līdz ar to cilvēkiem radīsies nepieciešamība taupīt, samazināt sadzīves atkritumu apjomus un šķirot tos,» uzskata M. Sprindžuks.

Viņš piebilst: «Atkritumu šķirošana katram savā virtuvē ir sākums modelim, kurā iespējams samazināt atkritumu saimniecības izmaksas un nodrošināt resursu atkārtotu pārstrādi. Ilgtermiņā sabiedrība iegūs dubultā – nepārmaksājot par atkārtotu šķirošanu un iegūstot tīru, nepiemēslotu vidi.»

Tas ir kultūras jautājums

TEKLA ŠAITERE, ŽURNĀLISTE

Savākt sava suņa kakas ir tikai un vienīgi kultūras jautājums. Tas, kurš vāc, vāks bez visiem pa rokai noliktiem maisiņiem un izvietotām atkritumu urnām, kaut uzskatu, ka tā ir atbalstāma lieta. Kurš nevāc, nevāks pat tad, ja urnas būs novietotas ik pēc 10 metriem. tā saucamajos padomju laikos četrkājaino mīluļu kakas novāca tikai sētnieki un neviens par to nebrīnījās. Tāpat kā nebrīnījās un joprojām nebrīnās, kad pa priekšu ejošs cilvēks ar diviem pirkstiem uz ietves izšņauc degunu vai nospļaujas. Tagad esam Eiropā, bet daudzi dzīvo kā agrāk – suns kakā, bet saimnieks vēro debesis, it kā tas dzīvnieks viņam nepieder. Tāpat ar to spļaušanu un deguna izšņaukšanu. Viss turpinās. Šķiet, vēl jānomainās divām trim paaudzēm, lai «debesu vērotājs» saprastu, ka, atstājot uz šīs zemes sava suņa mēslus vai savas krēpas, viņš no Eiropas cilvēka ir tālāk kā no Visuma planētām.

Kāpēc svarīgi šķirot stiklu?

Vidēji Latvijā gada laikā viens iedzīvotājs patērē 25 kilogramus stikla. Stikls dabā nesadalās, tāpēc ir ļoti svarīgi, lai izlietotais stikla iepakojums nonāktu pārstrādes rūpnīcās.
Stiklu var pārstrādāt neskaitāmas reizes, saglabājot tā kvalitāti.
Viena pārstrādāta stikla pudele nodrošina enerģijas ietaupījumu, kas ļauj 100 W lampiņai degt četras stundas vai televizoram strādāt 30 minūtes.
Pārstrādājot stiklu, gaisa piesārņojums samazinās par 20%, bet ūdens piesārņojums – par 50%.
Avots: Latvijas Zaļais punkts

ĀDAŽOS ir pastaigu celiņš, ko pašvaldība aprīkojusi ar regulāri izvietotiem speciāliem konteineriem un maisiņiem suņu ekskrementu savākšanai.

«MAKSA par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu būtiski pieaugs. Cilvēkiem radīsies nepieciešamība taupīt, samazināt sadzīves atkritumu apjomus un šķirot tos,» uzskata Māris Sprindžuks (no labās) un Artis Brūvers.

Žurnāliste Ieva Štāle