TOP 6 pārstrādājami atkritumi, ko cilvēki visbiežāk aizmirst šķirot

Atkritumu šķirošana ir būtisks solis ceļā uz tīrāku vidi, taču nereti pat rūpīgākie šķirošanas entuziasti aizmirst par dažiem sadzīvē itin bieži lietotiem priekšmetiem, kuri var pārtapt derīgās izejvielās un tādējādi saudzēt dabas resursus. Lai arī specializētās rūpnīcās materiālu šķirošanas iespējas uzlabojas, tostarp tiek automatizētas, iedzīvotāju iesaiste atkritumu šķirošanā ir izšķiroša – joprojām katra paša pienesums ir izmest atkritumus ar pārstrādes iespējām tiem paredzētajos konteineros, nevis sadzīves atkritumos.

SIA “Eco Baltia vide” ir apkopojusi to atkritumu veidus, kurus cilvēki aizmirst šķirot visbiežāk.

1. Dzērienu pakas jeb kompozītmateriāls

Ap dzērienu paku šķirošanu un pārstrādi valda dažādi mīti. Lai arī dzērienu kompozītmateriāla iepakojuma jeb dzērienu paku sastāvā ir gan papīrs, gan plastmasa, gan citkārt arī alumīnijs, ir tehnoloģija, kas šos materiālus spēj atdalīt un pārstrādāt. Dzērienu pakas ir viens no iepakojuma veidiem un tās var mest konteinerā, kas paredzēts vieglajam iepakojumam – tas parasti ir dzeltenā krāsā. SIA “Eco Baltia vide” konteineros nonākušās dzērienu pakas tiek nogādātas pārstrādei Polijā, “Stora Enso” pārstrādes rūpnīcā, kur no pakām tiek iegūtas jaunas izejvielas.

2. Metāla korķīši un burciņu vāki

Dažādu iepakojumu sastāvā esošie metāla vāciņi un korķīši ir pārstrādājami un ir lieliska izejviela jaunu preču ražošanā, tāpēc šie vāciņi pēc lietošanas ievietojami vieglā iepakojuma konteinerā, taču nekas slikts nenotiks, ja tos nodos kopā ar stikla iepakojumu. Svarīgākais, lai tie nenonāktu pie nešķirotajiem atkritumiem. Jaunatklātajā SIA “Eco Baltia vide” atkritumu šķirošanas rūpnīcā jeb Resursu pārvaldības centrā ir ieviesti risinājumi, kas no visas materiālu plūsmas ļauj atdalīt un atgriezt apritē maksimāli daudz metāla, kas pēc svara ir lielākā derīgo materiālu frakcija ikdienas atkritumos.

3. Bioloģiskie atkritumi

Šī gada aktualitāte atkritumu apsaimniekošanā ir bioloģiski noārdāmo atkritumu dalīta vākšana, kurai no 2024. gada jābūt pieejamai visās pašvaldībās. Tā kā pat 30 līdz 40 % no sadzīves atkritumu apjoma veido dažāda veida bioloģiskie atkritumi un maksa par to apsaimniekošanu ir 60 % apmērā no sadzīves atkritumu apsaimniekošanu – to dalīta vākšana ir izdevīga. Tomēr SIA “Eco Baltia vide” dati liecina, ka bioloģisko atkritumu šķirošana mājsaimniecībās vēl nav kļuvusi par ikdienas paradumu vairumam iedzīvotāju. Rīgā SIA “Eco Baltia vide” apsaimniekošanas teritorijās izvietoti ap 2180 konteineri bioloģiskajiem atkritumiem, taču savāktais atkritumu apjoms attiecībā pret sadzīves atkritumu apjomu ir niecīgs. Informācija par to, ko drīkst un ko nedrīkst mest bioloģisko atkritumu konteinerā, pieejama ŠEIT.

4. Olu kastītes un cita veida vieglais iepakojums

Nereti rodas šaubas par olu iepakojumu, kas mēdz būt gan no papīra, gan no dažādiem plastmasas veidiem. Abus šos iepakojuma veidus var mest vieglā iepakojuma konteineros. Pārstrādei derīgais iepakojums nonāks otrreizējo izejvielu ražošanā, bet tas iepakojums, kas nav derīgs otrreizējai pārstrādei, nonāks siltumenerģijas ražošanā.

Arī cita veida vieglais iepakojums ievietojams dzeltenajā konteinerā. “Mēs nevēlamies iedzīvotājiem uzlikt papildu slogu un noteikumus, kurus iepakojuma veidus ir iespējams pārstrādāt un kurus nē. Tieši tāpēc SIA “Eco Baltia vide” jaunā Resursu pārvaldības centra šķirošanas līniju automatizētie procesi un speciālās iekārtas ar infrasarkano redzi spēs daudz ātrāk un efektīvāk atlasīt un novirzīt pārstrādei derīgo iepakojumu. Noteikti nav jāsatraucas, ja konteinerā ievietots otrreizējai pārstrādei nederīgs iepakojums – šādus iepakojumus “Eco Baltia vide”  tālāk novirza reģenerācijai jeb siltumenerģijas iegūšanai, kas ir videi draudzīgāk, nekā apglabāt atkritumu poligonā,” stāsta SIA “Eco Baltia vide” valdes priekšsēdētājs Jānis Aizbalts.

5. Elektriskās cigaretes

Lai arī mazs atkritumus, elektriskās cigaretes, nonākušas sadzīves atkritumos, var radīt gan vides piesārņojuma, gan ugunsgrēka risku atkritumu apsaimniekotājiem. E-cigaretei nonākot uz šķirošanas līnijas, pastāv risks, ka šķirošanas iekārtā iestrādātais nazis var uzsist pa ierīces bateriju un radīt aizdegšanos. Tāpēc elektriskās cigaretes izmetamas speciālajās kastēs, kas parasti izvietotas to tirdzniecības vietās. Tāpat tās var izmest arī baterijām paredzētajās kastēs.

6. Stikla burkas un pudeles

Stikls ir tas materiāls, ko var pārstrādāt neierobežoti daudz reižu, tāpēc jo svarīgāk ir, lai tas nonāktu pārstrādē, nevis gultu atkritumu poligonos. Ja stikla pudeļu šķirošanu vairumā gadījumu veicina depozīta sistēmas ieviešana, uz stikla burkām, visbiežāk, tā neattiecas. Tāpēc vietā atgādinājums – jebkura veida stikla iepakojumu (pudeles un burkas) vislabāk ievietot stikla iepakojumam paredzētajā konteinerā. Taču stikla trauki, spoguļi un logu stikls pagaidām pārstrādei nav piemēroti, tāpēc izmetami sadzīves atkritumu konteineros.

Lai veicinātu atkritumu šķirošanu Latvijā, Baltijā lielākās vides resursu apsaimniekošanas uzņēmumu grupas AS “Eco Baltia” uzņēmums SIA “Eco Baltia vide” šī gada rudenī Pierīgā atklājusi jaunu un modernu atkritumu šķirošanas rūpnīcu jeb Resursu pārvaldības centru, kurā sākotnēji plānots gadā sašķirot 20 000 tonnas sadzīves nešķiroto atkritumu un 25 000 tonnas šķiroto atkritumu, taču kopējās rūpnīcas jaudas atkarībā no atkritumu veida laika gaitā tehniski var sasniegt pat 150 000 tonnu gadā.

Šajā centā būs iespējams augstākā pakāpē un apjomos pārstrādājamos atkritumus atdalīt no kopējā apjoma un dot tiem otro dzīvi. Pārstrādei derīgie materiāli nonāk pārstrādes rūpnīcās visā Eiropā. Savukārt PET pudeles tiek pārstrādātas tepat Latvijā, “Eco Baltia” grupas PET pudeļu pārstrādes uzņēmumā AS “ITERUM”, kas tikko atklājis savu jauno rūpnīcu Olainē un ir viena no lielākām PET pārstrādes rūpnīcām Ziemeļeiropā. Latvijā tiek pārstrādāti arī dažādi polimēri, piemēram, plastmasas maisiņi, plēves un tamlīdzīgi materiāli. Tāpat kā PET pudeles, arī polimērus pārstrādā “Eco Baltia” grupas uzņēmums – Jelgavā bāzētais SIA “Nordic Plast”.